Ķīšu tulpju lauks rītausmā pavasarī

Dib. 1968 · Stelpes pagasts

Lauks, ģimene un ļoti daudz pacietības.

Ķīši nav zīmols. Tā ir vieta — viens saulains hektārs, kurā tulpes aug kopš gada, kad cilvēks pirmoreiz spēra kāju uz Mēness.

Mēs vispirms esam audzētāji un tikai tad tirgotāji. Lielākā daļa darba, kas atšķir mūsu sīpolus, notiek ilgi pirms ražas: vecāku izvēle, izlīdzinošo šķirņu izravēšana ar rokām, lauku atstāšana atmatā uz divām sezonām, un atturēšanās audzēt šķirnes, kas iespaidīgi izskatās fotogrāfijā, bet vīlina dārzā.

Rezultāts ir mazāk sīpolu, ko pārdod mazāk cilvēkiem — kuri parasti atgriežas nākamajā gadā.

  1. 1968

    Virtuves dārzs

    Anna Kīse iestāda divpadsmit sīpolus, ko atsūtījusi māsīca no Amsterdamas. Tie izdzīvo Latvijas ziemu un nākamajā pavasarī uzzied pie koka šķūņa.

  2. 1994

    Pirmais hektārs

    Viņas dēls Jānis atgriežas no agronomijas studijām Jelgavā un pārvērš ģimenes pļavu par nelielu sīpolu lauku. Pirmā komerciālā raža tiek pārdota Cēsu tirgū.

  3. 2014

    Ķīši, kā mēs to pazīstam

    Jauna paaudze pārbūvē šķūni, paplašina līdz trim hektāriem un sāk pavairot retas un mantotas šķirnes — daudzas no tām vairs netiek komerciāli audzētas Nīderlandē.

  4. Šodien

    Mazi pēc izvēles

    Mēs paliekam mazi ar nodomu. Katrs sīpols tiek izrakts ar rokām, katra pasūtījuma iepakošana notiek tajā pašā telpā, kur Anna kādreiz izžāvēja savu pirmo duci.

Ar rokām šķirots tulpes sīpols uz tumša lina, apgaismots ar rīta gaismu

Mūsu prakse

Kā sīpols pamet lauku.

  • — Izrakts ar rokām jūlijā, nekad ar mašīnu.
  • — Žāvēts sešas nedēļas koka šķūnī apkārtējās vides temperatūrā.
  • — Šķirots pēc izmēra un svara, ar rokām, dienasgaismā.
  • — Ietīts nebalinātā papīrā un nosūtīts stādīšanas laikā.