Kad un kā pareizi izrakt tulpju sīpolus

Tulpes noziedējušas, ziedlapas nobirušas, un dārzs sāk likties tukšāks. Daudzi tieši tagad pieļauj vienu kļūdu — paņem lāpstu un izrok sīpolus pārāk agri. Tulpju sīpolu novākšana ir vienkārša, bet laiks un dažas mazas detaļas izšķir, vai nākamgad ziedēs spēcīgi, lieli ziedi vai sīki, vārgi pumpuri.

Šeit ir viss, kas jāzina, lai sīpoli pārziemotu veseli un atgrieztos dārzā vēl skaistāki.

Negaidi ziedu — gaidi lapas

Galvenā atslēga ir lapas, nevis zieds. Pēc noziedēšanas sīpols vēl turpina krāties — lapas savāc saules enerģiju un sūta to atpakaļ sīpolā, veidojot nākamā gada ziedu. Ja izroc par agru, sīpols paliek mazs un vārgs.

Pareizais brīdis ir tad, kad lapas kļuvušas dzeltenas un sākušas kalst — apmēram pusotru mēnesi pēc ziedēšanas. Latvijas apstākļos tas parasti iekrīt jūnija beigās līdz jūlijā. Nekad neapgriez zaļas lapas un negriez ziedus ar visu lapu kaudzi — atstāj augu mierā, līdz tas pats parāda, ka enerģija ir savākta.

Mazs padoms: ziedu galvu vari nogriezt uzreiz pēc noziedēšanas, lai augs netērē spēku sēklu veidošanai. Bet lapas — atstāj.

Izroc sausā dienā

Izvēlies sausu, saulainu dienu. Mitrā augsnē sīpoli ir lipīgāki, grūtāk tīrāmi un vieglāk uzņem puves.

Strādā ar dakšām, nevis lāpstu — dakšas mazāk pārgriež un ievaino sīpolus. Ej dziļāk un platāk, nekā šķiet vajadzīgs, un cel augsni no apakšas uz augšu. Katrs ievainojums ir ieejas vārti puvei uzglabāšanas laikā.

Notīri un atdali bērnus

Kad sīpoli izrakti:

• Notīri lielāko augsni ar rokām, kad tā apžuvusi (slapju neberz).
• Noņem vecās saknes un veco, atmirušo sīpola apvalku.
• Atdali mazos meitas sīpolus (bērnus), kas izauguši pie lielā sīpola pamatnes.

Lielie sīpoli ziedēs jau nākamgad. Mazos nemet ārā — iestādi tos atsevišķi „audzēšanai”, un pēc gada vai diviem arī tie sasniegs ziedēšanas izmēru.

Žāvē vēsi un ar gaisa plūsmu — nevis karstumā

Šeit slēpjas biežākā kļūda. Sīpoli jāžāvē vēsā, ēnainā un labi vēdināmā vietā — piemēram, šķūnī, garāžā vai zem nojumes. Izklāj tos vienā kārtā uz režģa, kartona vai avīzes, lai gaiss tiek klāt no visām pusēm.

Neliec sīpolus karstā saulē un nekādā gadījumā nemēģini tos „ātri izkaltēt” siltumā, kā mēdz darīt ar sīpoliem vai ķiplokiem. Tulpēm karstums kaitē. Pietiek ar vēsu vietu un labu gaisa plūsmu — pēc nedēļas vai divām apvalks būs sauss un sīpoli gatavi uzglabāšanai.

Izšķiro un izmet aizdomīgos

Pirms novietošanas glabātavā pārskati visus sīpolus:

• Veseli sīpoli ir cieti, smagi, ar gludu apvalku.
• Izmet mīkstos, sapuvušos, ar pelējumu vai tumšiem, iekritušiem plankumiem.

Tas nav sīkums. Ar puvi (visbiežāk Fusarium) inficēti sīpoli izdala etilēnu — neredzamu gāzi, kas glabātavā bojā arī blakus esošos veselos sīpolus un izsauc nākamā gada ziedu „izšaušanos” jeb tukšus pumpurus. Viens slims sīpols var sabojāt veselu kasti. Tāpēc — bez žēlastības.

Vēro arī, vai sīpoli nesāk neparasti izkalst un sarukt uzglabāšanas laikā — tas var liecināt par sīpolu ērcēm. Šādus atdali atsevišķi.

Uzglabā vēsi, sausi un tumsā

Glabā sīpolus:

• vēsā, sausā un tumšā vietā ar labu gaisa apmaiņu;
• papīra maisiņos, audekla maisos vai tīkliņos — nekad plastmasas maisos, kur uzkrājas mitrums;
• vienā vai divās kārtās, lai gaiss cirkulē.

Ik pa laikam pārbaudi un izņem jebkuru sabojājušos sīpolu. Tā tie sagaidīs rudens stādīšanas sezonu vislabākajā formā.

Un tad — atpakaļ zemē

Tulpju sīpoli atpakaļ dārzā dodas rudenī, no septembra līdz oktobrim, kad augsne atdzisusi. Tā noslēdzas pilns aplis: izroc vasarā, atpūtini glabātavā, iestādi rudenī — un pavasarī dārzs atkal pilns krāsu.